Swedbank AS ir noslēgusi līgumu ar VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) par divu ilgtermiņa kredītu piešķiršanu uz 10 un 15 gadiem ar kopējo summu 32,26 miljoni eiro lokomotīvju modernizācijas finansēšanai.

Lai veiktu sava maģistrālā dīzeļlokomotīvju parka atjaunošanu un samazinātu dīzeļlokomotīvju 2M62U remontu izmaksas, LDz meitassabiedrība SIA “LDz ritošā sastāva serviss” līdz 2019.gada februārim plāno modernizēt 14 šāda tipa dīzeļlokomotīves.

LDz viceprezidents Aivars Strakšas: “Šis ir lielākais līdz šim veiktais mūsu lokomotīvju parka modernizācijas projekts, kura mērķis uzlabot lokomotīvju efektivitāti. Tas ir ļoti nozīmīgs ieguldījums Latvijas dzelzceļa konkurētspējas stiprināšanā.”

Pirmās lokomotīves tika modernizētas par pašu līdzekļiem, taču, lai turpinātu šo projektu, LDz nolēma izsludināt publisku iepirkumu par ilgtermiņa aizdevuma saņemšanu modernizācijas finansēšanai.

Swedbank valdes loceklis Reinis Rubenis: “”Latvijas Dzelzceļš” ir ļoti nozīmīgs uzņēmums Latvijas transporta nozarē un tautsaimniecībā kopumā, tāpēc esam gandarīti līdzdarboties Latvijas infrastruktūras attīstībā”.

“LDz ritošā sastāva serviss” jau veicis daļēju manevru lokomotīvju parka modernizāciju, kas sevi ir attaisnojusi, jo modernizācijas izmaksas ir aptuveni uz pusi mazākas nekā jaunu lokomotīvju iegāde. Turklāt maģistrālo lokomotīvju 2M62U modernizācija ļaus būtiski palielināt vilces jaudu, pārvadāt smagākus vilciena sastāvus, samazināt remontu un tehnisko apkopju skaitu, kā arī iegūt modernas, videi draudzīgas lokomotīves. Šobrīd jau pabeigts pirmās lokomotīves remonts un modernizācija un tiek veikti regulēšanas un iestatīšanas darbi, kam drīzumā sekos sertifikācijas procedūra.

Par “Latvijas dzelzceļu”

Koncerns Latvijas dzelzceļš sastāv no valdošā uzņēmuma VAS Latvijas dzelzceļš un piecām meitas sabiedrībām – AS LatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA LDZ CARGO, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDZ infrastruktūra; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDZ ritošā sastāva serviss, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA LDZ apsardze.

Par Swedbank

Swedbank ir vadošā banka uzņēmējiem Latvijā. Bankas klientu vidū ir 90 000 uzņēmumu jeb puse no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem. 2015.gadā banka uzņēmumiem piešķīrusi jauno finansējumu 526 miljonus eiro apmērā, kas ir par 22% jeb 94 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā. 

Šogad aprit 155 gadi, kopš Latvijas teritorijā atklāja pirmo dzelzceļa līniju, kas savienoja Rīgu ar Daugavpili. Par godu šim vēsturiskajam notikumam šodien, 10.maijā Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā tika atklāta daudzveidīga aktivitāšu programma „Dzelzceļam Latvijā – 155”. Visa gada garumā iedzīvotājiem būs iespēja interesantā un atraktīvā veidā uzzināt vairāk par dzelzceļu Latvijā, gan piedaloties azartiskā ceļojumu spēlē „Dzelzceļa spēle. Toreiz un tagad”, gan apmeklējot pirmo reizi Latvijā notiekošo Dzelzceļa transportlīdzekļu parādi, gan arī aplūkojot dzelzceļnieku vēsturisko formas tērpu parādi Muzeju nakts ietvaros, kā arī iesaistoties citās aktivitātēs, par kurām plašāka informācija pieejama mājas lapā www.dzelzcelam155.lv.

Publiskai lietošanai pirmais dzelzceļš Latvijas teritorijā tika nodots 1861.gada 12.septembrī, un tas savienoja Rīgu ar Daugavpili, toreiz Dinaburgu. Tas bija vēsturisks notikums, kas uz visiem laikiem mainīja cilvēku dzīvi – strauji auga pilsētas, attīstījās rūpniecība un tirdzniecība, cilvēkiem pavērās jaunas iespējas ceļot, izglītoties un strādāt. Arī šodien Latvijas attīstība un mūsu ikdiena nav iedomājama bez dzelzceļa, kas turpina vienot cilvēkus, pilsētas un valstis.

“Latvijas dzelzceļa vēsture ir nesaraujami saistīta ar mūsu valsts vēsturi. Ir mainījušās gan varas, gan tehnoloģijas un cilvēku attieksme pret dzelzceļu. Taču nemainīga ir dzelzceļa lielā nozīme valsts dzīvē. Tāpēc mēs vēlamies to  atzīmēt. Šīs nebūs nekādas jubilejas svinības. Gluži pretēji - mēs ļoti demokrātiskā veidā vēlamies cilvēkiem pastāstīt par plašo un interesanto dzelzceļa vēsturi. Tādēļ turpmāko mēnešu laikā notiks vairāki informatīvi izglītojoši un arī izklaidējoši pasākumi, kuru mērķis ir iepazīstināt ar dzelzceļa rašanās un attīstības vēsturi, kā arī veicināt interesi par Latvijas vēsturisko un industriālo mantojumu,” skaidro VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Arī Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Uldis Augulis atzīmē dzelzceļa milzīgo lomu valsts ekonomikā: “No vienas puses, ja tā paskatāmies – sliede, tāds auksts metāla gabals, kas veido infrastruktūru, paredzētu praktiskai lietošanai satiksmes nozarē.  Bet, ja paskatāmies uz šo pašu sliedi no citas puses, tad redzam, cik tas metāla gabals ir atnesis daudz iespēju valstij, cilvēkiem un attīstībai. Cik tas sevī iemiesojis cilvēku roku darbu, pūles un rūpes, lai kopumā šī vienkāršā metāla sliede kļūtu par veselu, tūkstošiem kilometru garu un jaudīgu dzīvu organismu, kas sniedz iespējas, darba vietas un izaicinājumus ik dienu.

155 gadi ir ievērojams vecums, kura laikā vēstures notikumi ir atstājuši savas zīmes. Gadu gaitā dzelzceļš piedzīvoja gan ziedu laikus, gan tehnoloģiskus uzlabojumus, izturējis konkurenci ar autotransportu, kā arī pārdzīvojis dažādas politiskās iekārtas un pārvaldes sistēmas. Arī šodien dzelzceļš ir ne tikai nozīmīgs transporta līdzeklis iedzīvotājiem, bet arī spēlē milzīgu lomu valsts ekonomikā. Piemēram, pērn koncerna “Latvijas dzelzceļš” apgrozījums vien bija vairāk nekā 420 miljoni eiro. Savukārt pa dzelzceļu ir pārvietojušies 17 miljoni pasažieru. Man ir liels gandarījums, ka dzelzceļš Latvijā turpina attīstīties. Tas arī turpmāk dzīvos cauri gadsimtiem, kamēr vien mēs pareizi un lietderīgi spēsim izmantot tā sniegtās iespējas un varēsim mainīties līdzi laikam, pielāgojoties jaunajām tehnoloģijām un sabiedrības paradumu maiņai. Jo vēl ir daudz izaicinājumu un mērķu, kurus sasniegt.”

Daudzveidīga aktivitāšu programma no ceļojumu spēles līdz pat pastmarkai

Jau 155 gadus dzelzceļš ir bijis valsts vēstures aculiecinieks un dalībnieks - tam par godu Latvijas iedzīvotājus līdz pat 2016.gada nogalei gaida daudzveidīga pasākumu programma. Apmeklējot gadadienai veltīto mājas lapu www.dzelzcelam155.lv, ikvienam interesentam būs iespēja sekot līdzi visām plānotajām programmas aktivitātēm, iepazīties ar “Dzelzceļa spēles. Toreiz un tagad” vēsturiskajiem punktiem visā Latvijā, kā arī uzzināt daudz jaunu faktu un vēstures liecību par dzelzceļa attīstības līkločiem Latvijas teritorijā.

Jau no šodienas visi interesenti ir aicināti lejupielādēt savos viedtālruņos bezmaksas aplikāciju „Dzelzceļam 155”, lai aizraujošā veidā iepazītu dzelzceļu Latvijā.  

„Dzelzceļa spēle. Toreiz un tagad” ir azartiska ceļojumu spēle ikvienam, kam patīk izbaudīt atklājēja prieku, iepazīstot Latvijas dzelzceļa vēsturisko un industriālo mantojumu. Tā ir iespēja aizraujošā veidā visas vasaras garumā apceļot Latviju un iepazīt ar dzelzceļu saistītas vietas.

Galvenais spēlētāja uzdevums ir apceļot dažādas ar dzelzceļu saistītas vietas visā Latvijā, fotografēt vēsturiskos objektus un krāt punktus. Aktīvākie spēlētāji tiks arī pie dažādām pārsteiguma balvām. Kopumā spēlē ir iekļauti 155 punkti, un vismaz daļu no tiem ir apņēmušies apgūt arī divi aktīvi Latvijas apceļotāji – TV un radio personība, mūziķis Ansis Klintsons un mūziķe Māra Upmane-Holšteine. Ansis savu ceļojumu pa dzelzceļa vēstures takām sāka jau šodien pie Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja ēkas, kas ir viens no spēles 155 punktiem.

Lai piedalītos spēlē:

• lejuplādē bezmaksas aplikāciju „Dzelzceļam 155” (aplikāciju  atbalsta gan Android, gan iOS operētājsistēma.);
• aplūko kartē atzīmētos 155 ar dzelzceļa rašanos un attīstību saistītos objektus, izlasi šiem objektiem pievienotos aprakstus un apskati vēsturiskās bildes;
• izmantojot aplikācijas piedāvātās iespējas – navigāciju un maršrutus - atrodi šos objektus dabā.
• ar aplikācijas palīdzību nofotografē vēsturiskajā bildē redzamo objektu tā, lai fotogrāfijā tas būtu tieši tādā pašā rakursā, kā tas redzams vēsturiskajā bildē, bet, ja vēlies iegūt pavisam unikālu un personalizētu kadru- iekļauj bildē arī sevi vai draugus.
• rezultātā iegūsi fotokolāžu, kurā daļu veidos vēsturiskā objekta bilde, bet daļu – tevis nofotografētā objekta bilde.
• dalies ar iegūto fotokolāžu sociālajos tīklos, krāj punktus un sacenties ar citiem, tikpat aizrautīgiem ceļotājiem un atklājējiem.

Par katru nofotografēto objektu ir iespēja saņemt punktus, aktīvākie spēlētāji iegūs arī dažādas pārsteiguma balvas. Lai dzelzceļa spēli padarītu ērtāku lietotājam, aplikācija piedāvā vairākus interesantus maršrutus, kā arī īpašus piedāvājumus spēles dalībniekiem, piemēram, iespēj bez maksas izbraukt ar Gulbenes-Alūksnes bānīti, apmeklēt dzelzceļa muzeju u.c.

Kopumā spēlē ir iekļauti 155 objekti visā Latvijā – gan joprojām funkcionējoši dzelzceļa infrastruktūras objekti, gan tādi, kuru loma jau sen izzudusi vai mainījusies. Daļa vēsturisko dzelzceļa ēku un objektu mūsdienās pieder pašvaldībām vai privātpersonām, tādēļ apceļojot objektus aicinājums izturēties toleranti pret vietējiem iedzīvotājiem, respektējot viņu tiesības. Tāpat arī jāatceras, ka dzelzceļš ir paaugstinātas bīstamības zona, kuras tuvumā jāievēro īpaša modrība un piesardzība.

Jau nākamajā nedēļas nogalē – no 20. līdz 22.maijam – Latvijas iedzīvotājus iepriecinās Dzelzceļa transportlīdzekļu parāde. Tās laikā pirmo reizi Latvijā publiskai apskatei Rīgā, Krustpilī un Daugavpilī būs pieejamas ne tikai jaunās, modernizētās manevru un maģistrālās dīzeļlokomotīves, bet arī novatoriskās sliežu ceļu uzturēšanas darba mašīnas, restorāna un kupeju vagoni. Katrā no stacijām uzstāsies grupa „Dzelzs vilks”, kā arī gaidāmi citi pārsteigumi.

Dzelzceļa transportlīdzekļu parāde tiks atklāta 20.maijā plkst. 14:00 Rīgā, Centrālajā dzelzceļa stacijā (1.perons 11.ceļš)  un būs apskatāma līdz pat 21:00.

Tālāk parāde dosies uz Krustpils staciju, kur 21.maijā Muzeju nakts ietvaros dzelzceļa transporta līdzekļi būs apskatāmi no plkst. 15:00 līdz pat 01:00 naktī. Parāde noslēgsies 22.maijā Daugavpils stacijā, kur lokomotīves un dzelzceļa darba mašīnas būs aplūkojamas no plkst. 12.00 līdz 19.00.

21.maijā no pulksten 19.00 līdz 1.00 Muzeju nakts ietvaros dažādi pasākumi notiks arī  Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā. Vakara gaitā atvērti un apskatei būs pieejami dažādi dzelzceļa transportlīdzekļi – tvaika lokomotīve, elektriskais vilciens, 20. gadsimta 70. gadu salonvagons, dīzeļlokomotīve, manevru lokomotīves u.c. Taču vakara īpašā odziņa būs dzelzceļnieku tērpu parāde ar vairāk nekā 40 dažādiem formas tērpiem, sākot no cara laikiem un beidzot ar mūsdienām. Tērpi tiks demonstrēti plkst. 20.00 un 22.00, un tos izrādīs paši dzelzceļnieki.

Muzeju nakts ietvaros no 19.00–01.00  būs apskatāma arī festivāla „Rīgas Fotomēnesis – 2016” laikmetīgās fotogrāfijas izstāde „Teritorijas, robežas un savienojumi”. Uzvaras bulvāris 2a; www.railwaymuseum.lv 

Savukārt rudenī „Dzelzceļam Latvijā - 155” programmas ietvaros tiks izlaista īpaša dzelzceļa 155. gadadienai veltīta pastmarka, kā arī izdotas divas grāmatas. „Ilustrētā dzelzceļa vēsture” ikvienam saprotamā un interesantā veidā sniegs pārskatu par dzelzceļa lielo lomu reģiona ekonomikas un tautsaimniecības attīstībā. Savukārt bērnu grāmata „Dzelzceļš un vilcieni” būs lielisks ceļvedis lieliem un maziem plašajā dzelzceļa pasaulē, kā arī būs pirmais šāda žanra darbs bērnu auditorijai latviešu valodā.

Sākot no 29.septembra, katru ceturtdienu, Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā tiks īstenots lekciju cikls „Vakara sarunas par vēsturi – dzelzceļam Latvijā 155”. Pasākumos piedalīsies dažādu jomu speciālisti, tādējādi sarunām par dzelzceļu piešķirot jaunu un daudzpusīgu skatījumu.

Dzelzceļa gadadienas tematika būs baudāma arī novembrī gaismas festivālā „Staro Rīga” Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā. Tur īpaši iemirdzēsies pēdējos 8 gados atjaunotā dzelzceļa transportlīdzekļu kolekcija – lokomotīves, vagoni un sliežu ceļu uzturēšanas tehnika. Ik vakaru krāsainu gaismu saspēle ar tvaika lokomotīves dūmu mutuļiem un dīzeļdzinēju monotono ritmu radīs īpašu noskaņu un atklās līdz šim nepamanītas detaļas.

Vairāk par dzelzceļa 155. gadadienas aktualitātēm: www.dzelzcelam155.lv

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) varēs iegādāties 100 % SIA “LDZ Cargo Loģistika” kapitāla daļu un iegūt netiešu izšķirošu ietekmi SIA “Rīgas vagonbūves uzņēmums “Baltija”” (RVU “Baltija”), to iegādājoties LDz “meitai” SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”.

Tā lēmusi valdība, otrdien, 17.maijā pieņemot rīkojumu “Par atļauju valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” līdzdalības iegūšanai SIA “LDZ Cargo Loģistika”” un rīkojumu “Par atļauju valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” netiešas izšķirošās ietekmes iegūšanai SIA “Rīgas vagonbūves uzņēmumā “Baltija””. Iecerēts, ka uzņēmumu pārdošanas darījumi tiks īstenoti par tirgus vērtību.

Pašlaik SIA “LDZ Cargo Loģistika” pilnībā pieder LDz “meitai” SIA “LDZ Cargo”, bet 25 % RVU “Baltija” daļu pieder “LDZ ritošā sastāva serviss”, savukārt 75 % īpašnieks ir nerezidents, fiziska persona.

“”LDZ Cargo Loģistika” kļūšana par LDz meitas uzņēmumu ir nepieciešama tāpēc, lai šis uzņēmums varētu efektīvāk pilnveidot savu darbību kopējās nozares interesēs. Tas īsti nebija iespējams, kamēr uzņēmums bija LDz Cargo meitas kompānija. "LDz Cargo loģistikas" vispārējais stratēģiskais mērķis ir intermodālu loģistikas piedāvājumu mārketings un pārdošana, piesaistot Latvijas tranzīta nozarei jaunus klientus un  tādā veidā sekmējot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu,” skaidro Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Uzņēmuma iegādi LDz segs no saviem līdzekļiem. SIA „LDZ Cargo Loģistika” ir dibināta 2008.gadā, un tās kapitāldaļu vērtība pērnā gada septembra beigās bija 638 tūkstoši eiro.

Savukārt  RVU “Baltija” iegāde saistīta ar NATO militārās tehnikas pārvadājumu atbalsta pasākumiem, ko veic Koncerns. “

NATO smagās tehnikas pārvadāšanai ir nepieciešamas speciālas fitinga platformas, ko varētu ražot šajā uzņēmumā. Patlaban LDz piederošais ritošais sastāvs tā gabarītu dēļ neatbilst NATO prasībām un arī Baltijas valstu dzelzceļu reģionā šādas platformas nav pieejamas, tās būtu jāpasūta no Baltkrievijas vai Krievijas,” skaidro E.Bērziņš, piebilstot, ka nākotnē RVU “Baltija” varētu ražot arī kontreilervagonus, pēc kuriem Eiropā šobrīd ir liels pieprasījums.

RVU “Baltija”, kas dibināta 2011.gadā, veic dzelzceļa ritošā sastāva lokomotīvju un ritošā sastāva ražošanu un metālkonstrukciju izgatavošanu

Auditorkompānija “Ernst&Young” aplēsusi, ka uz 2015.gada 30.jūniju uzņēmuma daļu kopējā vērtība ir 356 tūkst. EUR. Privātpersonai piederošo daļu vērtība ir 267 tūkst. EUR, un par šādu cenu arī ir paredzēts darījums.

LDz vispārējais stratēģiskais mērķis ir nodrošināt efektīvu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu un kapitāla daļu pārvaldību stratēģiski svarīgā nozarē Latvijas tautsaimniecības interesēs, kļūstot par Baltijas transporta nozares līderi - modernu, efektīvu un videi draudzīgu infrastruktūras un loģistikas uzņēmumu grupu.

Atzīmējot 155 gadus kopš pirmās dzelzceļa līnijas atklāšanas Latvijā, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) no 20. līdz 22.maijam pirmo reizi rīko unikālu Dzelzceļa transporta līdzekļu parādi, kas jau šajā nedēļas nogalē būs apskatāma trijās Latvijas pilsētās -  Rīgā, Krustpilī un Daugavpilī.

Dzelzceļa transportlīdzekļu parāde tiks atklāta šo piektdien, 20.maijā plkst. 14:00 Rīgā, Centrālajā dzelzceļa stacijā (1.perons 11.ceļš)  un būs apskatāma līdz pat 21:00.

Tālāk parāde pa vēsturisko dzelzceļa līniju dosies uz Krustpils staciju, kur 21.maijā Muzeju nakts ietvaros dzelzceļa transporta līdzekļi būs apskatāmi no plkst. 15:00 līdz pat 01:00 naktī. Parāde noslēgsies 22.maijā Daugavpils stacijā, kur lokomotīves un dzelzceļa darba mašīnas būs aplūkojamas no plkst.12.00 līdz 19.00. Katrā no stacijām uzstāsies grupa „Dzelzs vilks”, vietējās mūzikas grupas, kā arī gaidāmi citi pārsteigumi. Rīgā parādē uzstāsies grupa “Very cool people”.

Parādes laikā būs iespējams ne vien pirmo reizi Latvijā paviesoties lokomotīves iekšpusē, iejusties restorānvagona viesa godā, aplūkot iespaidīgās sliežu ceļu uzturēšanas darba mašīnas un Latvijā lielāko putekļusūcēju (jeb vakuuma iekrāvēju, kas savāc akmeņus un citus smagus priekšmetus vietās, kur tie traucē satiksmi), bet arī baudīt grupas „Dzelzs vilks” uzstāšanos un izmēģināt azartisko ceļojumu spēli „Dzelzceļa spēle. Toreiz un tagad”.

Īpašais parādes lepnums būs SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”  modernizētā maģistrālā dīzeļlokomotīve 2M62UM, kas pirmo reizi publiski tiks prezentēta tieši Dzelzceļa transporta līdzekļu parādes laikā. Lokomotīve gandrīz pilnībā uzbūvēta no jauna – tās jauda palielināta no 4000 līdz 6000 zirgspēkiem, padarot to par jaudīgāko lokomotīvi Latvijā. Līdz ar to lokomotīve spēj vilkt garākus un smagākus sastāvus. Modernizācijas rezultātā lokomotīves ekspluatācijas laiks pagarināts līdz 30 gadiem, kā arī vairāk nekā uz pusi samazināts plānotais remontu un apkopju skaits. Lokomotīves dzinējs atbilst jaunākajām Eiropas Savienības izmešu normu prasībām (EURO3A klasei).

“Esam gandarīti, ka šajā dzelzceļa vēstures gadadienā varam lepoties ar pagājušā gadsimta 20. gadu lokomotīvju būves tradīciju atjaunošanu. Pēc manevru lokomotīvju ČME3M modernizēšanas iepriekšējos gados, šis jau ir otrais tik liela apjoma projekts, ko esam paveikuši Latvijā. Šī lokomotīve ir apliecinājums mūsu meitasuzņēmuma darbinieku profesionalitātei, kas nākotnē ļaus veikt pārvadājumus efektīvāk un vēl draudzīgāk apkārtējai videi,” uzsver Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Šogad aprit 155 gadi, kopš Latvijas teritorijā atklāja pirmo dzelzceļa līniju, kas savienoja Rīgu ar Daugavpili, toreiz Dinaburgu. Publiskai lietošanai pirmais dzelzceļš Latvijas teritorijā tika nodots 1861.gada 12.septembrī. Tas bija vēsturisks notikums, kas uz visiem laikiem mainīja cilvēku dzīvi – strauji auga pilsētas, attīstījās rūpniecība un tirdzniecība, pavērās jaunas iespējas ceļot, izglītoties un strādāt.

Apmeklējot gadadienai veltīto mājas lapu www.dzelzcelam155.lv ikvienam ir iespēja sekot līdzi visām plānotajām aktivitātēm, iepazīties ar azartiskās “Dzelzceļa spēles. Toreiz un tagad” vēsturiskajiem punktiem visā Latvijā, kā arī uzzināt daudz jaunu faktu un vēstures liecību par dzelzceļa attīstības līkločiem Latvijas teritorijā.

„Dzelzceļa spēle. Toreiz un tagad” ir aizraujoša ceļojumu spēle ikvienam, kam patīk izbaudīt atklājēja prieku, iepazīstot Latvijas dzelzceļa vēsturisko un industriālo mantojumu. Galvenais spēlētāja uzdevums ir apceļot dažādas ar dzelzceļu saistītas vietas visā Latvijā, fotografēt vēsturiskos objektus un krāt punktus. Spēlē ir iekļauti 155 punkti, un daļu no tiem ir apņēmušies apgūt arī divi aktīvi Latvijas apceļotāji – TV un radio personība, mūziķis Ansis Klintsons un mūziķe Māra Upmane-Holšteine.

21.maijā no pulksten 19.00 līdz 1.00 Muzeju nakts ietvaros īpaši pasākumi notiks arī Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā. Vakara gaitā atvērti un apskatei būs pieejama tvaika lokomotīve, elektriskais vilciens, 20.gadsimta 70.gadu salonvagons, dīzeļlokomotīve, manevru lokomotīves u.c. Taču vakara īpašā odziņa būs dzelzceļnieku tērpu parāde ar vairāk nekā 40 dažādiem formas tērpiem, sākot no cara laikiem un beidzot ar mūsdienām. Tērpi tiks demonstrēti plkst. 20.00 un 22.00, un tos izrādīs paši dzelzceļnieki.

Muzeju nakts ietvaros no 19.00 līdz 01.00  būs apskatāma arī festivāla „Rīgas Fotomēnesis – 2016” laikmetīgās fotogrāfijas izstāde „Teritorijas, robežas un savienojumi”. Uzvaras bulvāris 2a; www.railwaymuseum.lv.

Vairāk par dzelzceļa 155. gadadienas aktualitātēm: www.dzelzcelam155.lv  

Muzeju nakts ietvaros Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā (Rīga, Uzvaras bulvāris 2a) no pulksten 19.00 līdz 1.00 būs atvērti un apskatei pieejami dažādi dzelzceļa transportlīdzekļi, tostarp tvaika lokomotīve, elektriskais vilciens, 20. gadsimta 70. gadu salonvagons, dīzeļlokomotīve, manevru lokomotīves u.c. Tāpat ikvienam būs iespēja iejusties kādā senatnīgā tēlā - pielaikot dažādus retro aksesuārus un iemūžināt to fotogrāfijā.

Vakara īpašā odziņa būs muzeja telpās notiekošā dzelzceļnieku tērpu parāde ar vairāk nekā 40 dažādiem formas tērpiem, sākot no cara laikiem un beidzot ar mūsdienām. Tērpi tiks demonstrēti plkst. 20.00 un 22.00, un tos izrādīs paši dzelzceļnieki. Katra parāde ilgs aptuveni 30 līdz 40 minūtes.

Tāpat Muzeju nakts ietvaros Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā no 19.00 līdz 01.00 būs apskatāma arī festivāla „Rīgas Fotomēnesis – 2016” laikmetīgās fotogrāfijas izstāde „Teritorijas, robežas un savienojumi”.

Pirmo reizi Latvijā notikušo dzelzceļa transporta līdzekļu parādi pagājušās nedēļas nogalē apmeklēja vairāk nekā 40 000 interesentu. Unikālā parāde, kas tika organizēta, lai atzīmētu  155 gadus kopš pirmās dzelzceļa līnijas atklāšanas Latvijā, pagājušajā nedēļas nogalē notika Rīgā, Krustpilī un Daugavpilī.

VIDEOATSKATS uz parādes norisi:https://youtu.be/vUjvKsKQLPo

Vislielāko apmeklētāju uzmanību izpelnījās abas parādē pārstāvētās modernizētās lokomotīves 2M62UM un ČME3M, klātesošie ar lielu interesi arī apskatīja citas darba mašīnas, vagonus un daudzas ģimenes labprāt izmantoja iespēju ieturēt maltīti restorāna vagonā. Visu trīs dienu garumā parādes viesus ar koncertiem priecēja pašmāju populārā grupa “Dzelzs vilks”, kuriem šī bija pirmā “dzelzceļa koncerttūre”.

Dzelzceļa transportlīdzekļu parādē bija unikāla ar to, ka tajā pirmo reizi Latvijā ikvienam interesentam bija iespēja paviesoties lokomotīves iekšpusē, iejusties restorānvagona viesa godā, aplūkot iespaidīgās sliežu ceļu uzturēšanas darba mašīnas un Latvijā lielāko putekļsūcēju (jeb vakuuma iekrāvēju, kas savāc akmeņus un citus smagus priekšmetus vietās, kur tie traucē satiksmi).

Šogad aprit 155 gadi, kopš Latvijas teritorijā atklāja pirmo dzelzceļa līniju, kas savienoja Rīgu ar Daugavpili, toreiz Dinaburgu. Publiskai lietošanai pirmais dzelzceļš Latvijas teritorijā tika nodots 1861.gada 12.septembrī. Tas bija vēsturisks notikums, kas uz visiem laikiem mainīja cilvēku dzīvi – strauji auga pilsētas, attīstījās rūpniecība un tirdzniecība, pavērās jaunas iespējas ceļot, izglītoties un strādāt.

Apmeklējot gadadienai veltīto mājas lapu www.dzelzcelam155.lv ikvienam ir iespēja sekot līdzi visām plānotajām aktivitātēm, iepazīties ar azartiskās “Dzelzceļa spēles. Toreiz un tagad” vēsturiskajiem punktiem visā Latvijā, kā arī uzzināt daudz jaunu faktu un vēstures liecību par dzelzceļa attīstības līkločiem Latvijas teritorijā. „Dzelzceļa spēle. Toreiz un tagad” ir aizraujoša ceļojumu spēle ikvienam, kam patīk izbaudīt atklājēja prieku, iepazīstot Latvijas dzelzceļa vēsturisko un industriālo mantojumu. Galvenais spēlētāja uzdevums ir apceļot dažādas ar dzelzceļu saistītas vietas visā Latvijā, fotografēt vēsturiskos objektus un krāt punktus. Spēlē ir iekļauti 155 punkti, un daļu no tiem ir apņēmušies apgūt arī divi aktīvi Latvijas apceļotāji – TV un radio personība, mūziķis Ansis Klintsons un mūziķe Māra Upmane-Holšteine. 

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) šonedēļ uzsāk sociālu kampaņu par drošu dzelzceļa šķērsošanu. Šīs kampaņas mērķis ir mazināt uz dzelzceļa bojāgājušo un ievainoto cilvēku skaitu un veicināt drošības pasākumu ievērošanu, šķērsojot dzelzceļa sliedes.

Viens no galvenajiem nelaimes gadījumu iemesliem uz dzelzceļa ir tas, ka cilvēki pietiekami nenovērtē situāciju un pārvērtē savas spējas–  kustības ātrumu un reakciju, domādami, ka laicīgi pagūs šķērsot sliedes. Šajā gadījumā īpaši jāizceļ vecāka gadagājuma cilvēki, kuru maņas ar vecumu kļūst vājākas.  Tādēļ šogad sociālā kampaņa par drošību uz dzelzceļa, kas vienlaikus notiek vairāk nekā 40 pasaules valstīs, īpaši orientēta uz senioriem. Kampaņā atjautīgā un draudzīgā veidā seniori tiks mudināti nepārvērtēt savas spējas dzelzceļa tuvumā un apzināties, ka ar gadiem reakcijas ātrums un fiziskās spējas samazinās, tādēļ šķērsojot dzelzceļu, jābūt īpaši modriem un piesardzīgiem.

“Ik gadu uz dzelzceļa notiek desmitiem negadījumu, un vairāk nekā 90% gadījumu galvenais iemesls ir pašu cilvēku vieglprātība, neuzmanība, kā arī savu spēju pārvērtēšana. Tāpēc mūsu kā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzdevums ir maksimāli strādāt pie tā, lai informētu, izglītotu sabiedrību un censtos samazināt cietušo un bojāgājušo cilvēku sakaitu. Šoreiz kā galveno mērķa auditoriju esam izvēlējušies tieši seniorus,” stāsta LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

“Ar gadiem maņu – redzes un dzirdes – asums, kustību koordinācija un veiklība mazinās, tāpēc vecāka gadagājuma cilvēkiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem dzelzceļa tuvumā un citās vidēs,” norāda Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Acu un Ausu slimību klīniku vadītāji Guna Laganovska un Dins Sumerags.

“Vecāka gadagājuma cilvēku ieradumus un uzskatus ir grūti mainīt, jo tie nostiprinājušies gadu laikā un visērtāk ir turpināt rīkoties, kā ierasts. Vienlaikus, ja tiek saprasts savas rīcības riskantums, tas kopā ar piesardzīgu uzvedību māca bērniem un mazbērniem rīkoties atbilstoši noteikumiem,” LDz drošības kampaņu komentē Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors un satiksmes psihologs Ivars Austers.

LDz sociālā kampaņas noslēgumā – Starptautiskajā drošas dzelzceļa šķērsošanas dienā, kas šogad norisināsies 10. jūnijā – Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja teritorijā notiks pasākums, kurā īpaši tiks gaidīti seniori, lai Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mediķu vadībā veiktu bezmaksas eksprespārbaudi redzei, dzirdei un reakcijas ātrumam.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa notikuši 11 negadījumi, kuros cietuši 11 cilvēki, no tiem 7 gājuši bojā. Savukārt 2015. gadā Latvijā kopumā uz dzelzceļa notika 36 negadījumi, kuros cieta 37 cilvēki, no tiem 19 gājuši bojā.

2014. gadā Eiropas Savienībā uz dzelzceļa notikuši 2213 negadījumi, kuros bojā gājuši 1928 cilvēki, kas ir par 9.5% mazāk salīdzinot ar 2013.gadu.

Šeit ir video.

Šonedēļ pirmo reizi Latvijā notiekDzelzceļa transporta padomes pilnvaroto pārstāvju sanāksme, uz kuru pulcējušies 14 valstu  dzelzceļa administrāciju, dzelzceļa uzņēmumu un pārvadātāju pārstāvji, lai vienotos par vilcienu formēšanas, kā arī konteinervagonu formēšanas plānu sagatavošanu un vagonu plūsmas virzieniem.

Sanāksmes dalībnieku mērķis ir panākt vienošanos par iespējami izdevīgākajiem kravu pārvadājumu maršrutiem.

“Šajās ikgadējās sanāksmēs dzelzceļu uzņēmumi vienojas, pa kādiem maršrutiem vedīs kuras kravas. Tāpēc allaž norisinās daudz dažādu diskusiju, jo klienti vēlas iespējami efektīvāku pārvadājumu ar iespējami zemākām izmaksām un mazāku laika patēriņu, savukārt dzelzceļi rūpējas par savu interešu aizstāvēšanu. Tāpēc nozīmīgākais un grūtākais uzdevums ir panākt vienošanos, kas apmierinātu visus iesaistītos,” pastāstīja VAS “Latvijas dzelzceļš” viceprezidents tehniskās ekspluatācijas jautājumos Ēriks Šmuksts.

Gandrīz 200 lappušu sanāksmes vienošanās protokolu, kas noteiks vilcienu formēšanas nosacījumus nākamajam gadam, paredzēts parakstīt 3.jūnijā.

Koncerns Latvijas dzelzceļš sastāv no valdošā uzņēmuma VAS Latvijas dzelzceļš un piecām meitas sabiedrībām – AS LatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA LDZ CARGO, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDZ infrastruktūra; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDZ ritošā sastāva serviss, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA LDZ apsardze.

Piektdien, 10. jūnijā, no plkst. 11.00 līdz plkst. 16.00 Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja teritorijā notiks Starptautiskajai drošas dzelzceļa šķērsošanas dienai veltīts VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas organizēts publisks pasākums. To īpaši aicināti apmeklēt vecāka gadagājuma cilvēki, lai mediķu vadībā veiktu bezmaksas eksprespārbaudi redzei, dzirdei un reakcijas ātrumam, kā arī uzzinātu par drošības pasākumiem dzelzceļa tuvumā.

“Galvenokārt cilvēku vieglprātības, neuzmanības un savu spēju pārvērtēšanas dēļ ik gadu Latvijā uz dzelzceļa notiek desmitiem negadījumu. Pasaulē un Latvijā palielinās negadījumu skaits, kuros cieš tieši vecāka gadagājuma cilvēki. Šogad vienlaikus 40 valstīs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji un citas ar dzelzceļu saistītas organizācijas sociālajā kampaņā īpaši uzrunās seniorus,” stāsta LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

 “Cilvēkam novecojot, izmaiņas notiek sensorajos procesos un orgānu sistēmās. Samazinās dzirdes un redzes asums. Nervu sistēmas izmaiņu dēļ pasliktinās informācijas apstrādes ātrums. Tas atstāj iespaidu uz reakcijas ātrumu. Izmaiņas kaulu - muskuļu, sirds un asinsvadu, gremošanas un reproduktīvajā sistēmā samazina kustību ātrumu. Vecāka gadagājuma cilvēku uztvere, lēmumu pieņemšana un darbība notiek ievērojami lēnāk nekā jaunībā. Tāpēc aicinām seniorus nepārvērtēt savas spējas un būt īpaši uzmanīgiem dzelzceļa tuvumā un citās vidēs,” norāda Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Acu un Ausu slimību klīniku vadītāji Guna Laganovska un Dins Sumerags.Ārsti akcentē, ka vecākiem cilvēkiem dzirdes un redzes pārbaudes ir jāveic reizi gadā. Tāpat svarīgi ikdienā rūpēties par dzirdes un redzes higiēnu.

Visas dienas garumā Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja teritorijā, Uzvaras bulvārī 2a, Rīgā, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas acu un ausu slimību klīniku ārsti lekciju veidā stāstīs, kā rūpēties par dzirdi un redzi un kādu simptomu gadījumā vērsties pie ārsta. Tāpat speciālisti veiks maņu ekspresspārbaudes - pārbaudīs redzes asumu, mērīs acs spiedienu un veiks dzirdes skrīningu (ar akumetrijas palīdzību) un izvērtēs auss eju un bungplēvīti (ar otoskopijas metodi). Ar LDz īpašā skaņas simulatora palīdzību pasākuma apmeklētājiem būs iespēja pārbaudīt savu reakcijas ātrumu, tuvojoties vilcienam. Pasākuma laikā būs paredzētas īpašas aktivitātes arī bērniem – lielais cirks un krāsošanas darbnīca. Tādēļ seniori aicināti pasākumu apmeklēt ar saviem mazbērniem.

Līdz 2050. gadam cilvēku skaits, kuri vecāki par 65 gadiem, pasaulē palielināsies vairāk nekā divas reizes un sasniegs 1,6 miljardus, veidojot 17% no planētas kopējā iedzīvotāju skaita, liecina jaunākais ASV Statistikas pārvaldes (US Census Bureau) ziņojums par novecošanās tendencēm pasaulē (An Aging World: 2015). Jau šobrīd un arī nākotnē novecojošā sabiedrības daļa, kas piedalās satiksmē, personīgās un sabiedrības drošības aspektā kļūst par izaicinājumu.

LDz šī gada maija beigās uzsāka kampaņu par drošu dzelzceļa šķērsošanu. Šīs kampaņas mērķis ir mazināt uz dzelzceļa bojāgājušo un ievainoto cilvēku skaitu un veicināt drošības pasākumu ievērošanu, šķērsojot dzelzceļu. Kampaņā atjautīgā un draudzīgā veidā seniori tiek mudināti nepārvērtēt savas spējas dzelzceļa tuvumā un apzināties, ka ar gadiem reakcijas ātrums un fiziskās spējas samazinās. Tādēļ, šķērsojot dzelzceļu, jābūt īpaši modriem un piesardzīgiem.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa notikuši 11 negadījumi, kuros cietuši 9 cilvēki, no tiem 7 gājuši bojā. Savukārt 2015. gadā Latvijā kopumā uz dzelzceļa notika 36 negadījumi, kuros cieta 37 cilvēki, no kuriem 19 gāja bojā.

2014. gadā Eiropas Savienībā uz dzelzceļa notikuši 2213 negadījumi, kuros bojā gājuši 1928 cilvēki, kas ir par 9.5% mazāk, salīdzinot ar 2013. gadu.

Koncerns “Latvijas dzelzceļš” sastāv no valdošā uzņēmuma VAS “Latvijas dzelzceļš” un piecām meitas sabiedrībām – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA “LDZ infrastruktūra”; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA “LDZ apsardze”.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) meitasuzņēmums SIA “LDz Apsardze” Krievijas, Kazahstānas un Latvijas dzelzceļu apsardzes uzņēmumu darba sanāksmē 7.jūnijā Sanktpēterburgā parakstīja vienošanos par ciešākas sadarbības attīstīšanu kravas vilcienu apsargāšanā, ievērojami palielinot kravu drošību.

Ņemot vērā gan  LDz, gan arī vairāku valstu dzelzceļu plānus attīstīt konteineru un kontreileru kravu pārvadājumus, palielināsies nepieciešamība nodrošināt šo kravu drošību. Tāpēc LDz plāno arī drošības infrastruktūras un pasākumu attīstību, lai spētu klientiem piedāvāt ne tikai ātru un kvalitatīvu, bet arī drošu pārvadājumu pakalpojumu.

“Šīm kravām ir raksturīga augstāka pievienotā vērtība, tās ir dārgākas un līdz ar to ienesīgākas pārvadātājam. Tāpēc šo kravu pārvadāšanai nepieciešams nodrošināt lielāku apsardzi. Šis sadarbības līgums mums ļaus nākotnē piedāvāt saviem klientiem ievērojami kvalitatīvāku apsardzi,” skaidro “LDz Apsardze” valdes priekšsēdētājs Arnis Maculēvičs.

LDz meitasuzņēmums “LDz Apsardze” ir dibināta 2003.gada 21.februārī uz LDz apsardzes iecirkņa bāzes. LDZ apsardze pamatdarbības veids ir plaša spektra apsardzes un ugunsdrošības pakalpojumu pārdošana LDz koncernu grupas, kā arī citiem uzņēmumiem un privātpersonām.

Aizvadītajā gadā “LDz Apsardze” neto apgrozījums bija 7,292 milj.EUR, kas bija par 6,9% vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā. Sabiedrības galvenais ieņēmumu avots pērn bija fiziskās apsardzes pakalpojumu pārdošana, kas arī sastādīja 83,9% no neto apgrozījuma. Uzņēmums turpinās iesākto tehniskās apsardzes pakalpojumu attīstību, pilnveidojot tehniskās iespējas un palielinot tehniskās apsardzes pakalpojumu apjomu.

Koncerns Latvijas dzelzceļš sastāv no valdošā uzņēmuma VAS Latvijas dzelzceļš un piecām meitas sabiedrībām – AS LatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA LDZ CARGO, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDZ infrastruktūra; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDZ ritošā sastāva serviss, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA LDZ apsardze.

Pa “Latvijas dzelzceļa” infrastruktūru šī gada piecos mēnešos pārvadāti 20,36 miljoni tonnu kravu, kas ir 79% salīdzinot ar pagājušajā gadā šajā periodā pārvadāto kravu apjomu.

Kravu apjoma dinamikā vērojamas pozitīvas pārmaiņas – salīdzinot ar šī gada četru mēnešu pārvadājumu rādītājiem, apjoms palielinājies par 0,6 procentiem.

Iekšzemē pārvadājumu apjoms sastāda 122% salīdzinot ar pagājušā gada pieciem mēnešiem. Importa pārvadājumos caur pieostas stacijām pārvadāti 18,1 miljons tonnu, kas ir 80,2% no pērn pārvadātā, savukārt eksporta pārvadājumos pārvadāts 1,09 miljoni tonnu, kas sastāda 91,9% salīdzinot ar pagājušā gada piecos mēnešos pārvadāto apjomu. Nedaudz, par 5,8 procentiem, samazinājies pārvadāto ķīmisko kravu apjoms – pārvadāti 645 tūkstoši tonnu.

Visvairāk pārvadāta nafta un naftas produkti – 7,9 miljoni tonnu (74,6% no pērn pārvadātā), kā arī akmeņogles – 6,06 miljoni tonnu (66,7%). Pārvadāto minerālmēslu apjoms sastādīja 1,7 miljonus tonnu, kas ir 95,8 procenti no pērn pārvadātā.

Par 75,6 procentiem palielinājies pārvadātā cukura apjoms – pārvadāti 79 tūkstoši tonnu. Savukārt melno metālu apjoms palielinājies par 30,4 procentiem, pārvadājot 781 tūkstošus tonnu. Par 18,4 procentiem palielinājušies graudu un miltu produktu, kā arī kokmateriālu apjoms – pārvadāts attiecīgi 690 un 687 tūkstoši tonnu.

Koncerns Latvijas dzelzceļš sastāv no valdošā uzņēmuma VAS Latvijas dzelzceļš un piecām meitas sabiedrībām – AS LatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA LDZ CARGO, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDZ infrastruktūra; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDZ ritošā sastāva serviss, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA LDZ apsardze.

Ilgtspējas indeksa eksperti ir atzinīgi novērtējuši VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) pēdējā gada laikā paveikto darba vides, uzņēmuma pārvaldības, tirgus attiecību, vides aizsardzības un sabiedrības atbalsta aktivitāšu jomās, tādējādi uzņēmums pirmo reizi ir iekļuvis indeksa zelta uzņēmumu rindās. Jāpiebilst, ka Ilgtspējas indeksa novērtējumu uzņēmums veic kopš 2011.gada un ir viena no nedaudzajām valsts kapitālsabiedrībām, kas to dara regulāri.

“Atšķirībā no subjektīviem vērtējumiem Ilgtspējas indeksa eksperti sistemātiski gadu no gada izvērtē konkrētas uzņēmumos paveiktas lietas un procesus. Tas ir ekspertu vērtējums padarītajam, un tādu atzinību ir daudz lielāks gandarījums saņemt. Vienlaikus indeksa metodika ļauj saglabāt izjūtu, ka vēl arvien ir kur augt, un arī tas motivē darīt vairāk,” norāda VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents Edvīns Bērziņš.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu LDz šogad uzlabojis sniegumu darba vides, tirgus attiecību un uzņēmuma pārvaldības jomā. Šeit īpaši uzsverama uzņēmuma aktīvā sadarbība ar dažādām sabiedriskajām organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām – ne tikai savstarpēja dialoga, bet arī kopīgu projektu veidā.

Piemēram, 2015.gadā, īstenojot pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu Jelgavas un Jūrmalas dzelzceļa līnijās, LDz iesaistīja Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”, kuras eksperti palīdzēja jaunos peronus izveidot ērti pieejamus ikvienam – neatkarīgi no cilvēka spējas pārvietoties, redzes, dzirdes vai citiem traucējumiem. Turklāt, mācoties no šīs pieredzes, gada sākumā LDz sadarbībā ar “Apeironu” organizēja apmācības par publiskās infrastruktūras  pieejamību gan uzņēmuma darbiniekiem, gan būvniecības speciālistiem no dažādām organizācijām.

Tāpat būtiski, ka šajā gadā uzņēmums izstrādājis un sāk visā koncernā ieviest Krāpšanas novēršanas politiku, kā arī iedzīvināt Ētikas kodeksu.

Ilgtspējas indeksa ekspertu augstais vērtējums darba vides sadaļā savukārt ļāvis LDz šogad pirmo reizi iegūt arī Labklājības ministrijas piešķirto Ģimenei draudzīga komersanta statusu. Tā piešķiršanā lielu lomu spēlē uzņēmumā noslēgtais koplīgums, kas paredz dažāda veida atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī jau pieminētais pasažieru platformu projekts, kura rezultātā arī infrastruktūra kļūst ģimenēm draudzīgāka un pieejama, piemēram, vecākiem ar bērnu ratiņiem.

Šogad pirmo reizi Ilgtspējas indeksā piedalījās arī viens no LDz meitas uzņēmumiem – SIA “LDZ Cargo”. Pateicoties gan koncerna kopējām iepirkumu, sabiedrības atbalsta, korporatīvās sociālās atbildības un citām politikām, gan pašu augstajam sniegumam vides aizsardzības jomā, uzņēmums Ilgtspējas indeksā ieguvis sudraba kategorijas vērtējumu. 

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 80 % vismaz reizi mēnesī šķērso dzelzceļu, un piektdaļa no tiem dzelzceļa tuvumā riskē ar savu dzīvību, noskaidrots VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz), SKDS un Latvijas Universitātes profesora Ivara Austera veiktajā pētījumā. No aptaujātajiem satraucoši daudzi atzīst, ka mēdz šķērsot dzelzceļu, kad ir slēgta pārbrauktuve (23 %), tikpat daudzi to dara neatļautās vietās, 19% šķērso sliežu ceļu pie neregulētās pārbrauktuves, kad tuvojas vilciens, un 16 %, šķērsojot dzelzceļu, runā pa telefonu.

“Pētījuma rezultāti apliecina, cik svarīgi ir iedzīvotājus izglītot par drošu dzelzceļa šķērsošanu. Tādēļ kā sociāli atbildīgs uzņēmums, kam prioritāte ir sabiedrības drošība, regulāri rīkojam drošības kampaņas,” stāsta LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

“Jebkurā vecumā cilvēki mēdz rīkoties iracionāli. Bieži vien īstermiņa domāšana, piemēram, jāpaspēj uz tikšanos vai filmu, ir daudz stiprāks dzinulis nekā apziņa, ka ir bīstami šķērsot dzelzceļu neatļautā vietā. Īpaši vecums ietekmē cilvēka spēju būt elastīgam un pārvarēt emocionālās (karstās) un racionālās (aukstās) domāšanas robežu, un tas apgrūtina objektīvu situācijas risku novērtējumu. Likumsakarīgi – aptaujā tieši seniori norāda, ka riskē vismazāk, lai gan pēdējos gados Latvijā un pasaulē palielinājies nelaimes gadījumu skaits uz dzelzceļa, kuros cietuši vecāka gadagājuma cilvēki,” atklāj Latvijas Universitātes profesors, satiksmes psihologs Ivars Austers.

 “Viens no pētījuma interesantākajiem atklājumiem ir par riskantu uzvedību veicinošajiem apstākļiem. Līdz ar tādiem aspektiem kā vecums un riska uztvere, vēl vairāk riskantu uzvedību ietekmē tas, cik bieži aptaujātie redz citus riskējam. Tas nevar būt iemesls, tas ir attaisnojums, ko aptaujātie izmanto, lai pamatotu, kāpēc mēdz šķērsot dzelzceļu pie slēgtas pārbrauktuves,” norāda I.Austers.

Gandrīz puse respondentu atzīst, ka citi cilvēki bieži vai ļoti bieži šķērso dzelzceļu vietās, kur nav pārbrauktuves vai gājēju pārejas (60 % citu respondentu), kas ir daudz vairāk nekā tas, cik lielā mērā to attiecina uz sevi (23% aptaujāto). Vērtējums par sevi un citiem būtiski atšķiras, lai gan tiem vajadzētu sakrist, jo šajā pētījumā tika aptaujāta plaša reprezentatīva izlase.

Profesors uzsver, ka līdz ar tehniskajiem risinājumiem sociālā pieskatīšana un mēģinājums pārvarēt aukstās/karstās domāšanas plaisu ir virzieni, kā uzlabot drošību dzelzceļa tuvumā.

Līdz 2050. gadam cilvēku skaits, kuri vecāki par 65 gadiem, pasaulē palielināsies vairāk nekā divas reizes un sasniegs 1,6 miljardus, veidojot 17% no planētas kopējā iedzīvotāju skaita, liecina jaunākais ASV Statistikas pārvaldes (US Census Bureau) ziņojums par novecošanās tendencēm pasaulē (An Aging World: 2015). Jau šobrīd un arī nākotnē novecojošā sabiedrības daļa, kas piedalās satiksmē, personīgās un sabiedrības drošības aspektā kļūst par izaicinājumu.

Ar pētījuma rezultātiem I. Austers pirmo reizi iepazīstināja 10. jūnijā, Starptautiskajā drošas dzelzceļa šķērsošanas dienā, 8. Starptautiskās dzelzceļa drošības konferences dalībniekus – vairāk nekā 100 dzelzceļa nozares profesionāļus no 15 valstīm. Savukārt muzeja pagalmā šajā dienā sadarbībā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcu, seniori tika aicināti uz bezmaksas ausu, acu un reakcijas eksprespārbaudēm. Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 250 vecāka gadagājuma cilvēku, kam speciālisti veica 450 dažādas dzirdes un redzes pārbaudes.

2016. gada aprīlī LDz, SKDS un I. Austera veiktajā pētījumā par iedzīvotāju rīcību riskantās situācijās aptaujāti 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.  

LDz šī gada maija beigās uzsāka kampaņu par drošu dzelzceļa šķērsošanu. Šīs kampaņas mērķis ir mazināt uz dzelzceļa bojāgājušo un ievainoto cilvēku skaitu un veicināt drošības pasākumu ievērošanu, šķērsojot dzelzceļu. Kampaņā atjautīgā un draudzīgā veidā seniori tiek mudināti nepārvērtēt savas spējas dzelzceļa tuvumā un apzināties, ka ar gadiem reakcijas ātrums un fiziskās spējas samazinās. Tādēļ, šķērsojot dzelzceļu, jābūt īpaši modriem un piesardzīgiem.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa notikuši 11 negadījumi, kuros cietuši 11 cilvēki, no tiem 8 gājuši bojā. Savukārt 2015. gadā Latvijā kopumā uz dzelzceļa notika 36 negadījumi, kuros cieta 37 cilvēki, no kuriem 19 gāja bojā.

2014. gadā Eiropas Savienībā uz dzelzceļa notikuši 2213 negadījumi, kuros bojā gājuši 1928 cilvēki, kas ir par 9,5% mazāk, salīdzinot ar 2013. gadu.

Koncerns “Latvijas dzelzceļš” sastāv no valdošā uzņēmuma VAS “Latvijas dzelzceļš” un piecām meitas sabiedrībām – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA “LDZ infrastruktūra”; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA “LDZ apsardze”.

Saskaņā ar tarifa „LDz Cargo–01” 6.paragrāfa 2.punktu un kravu tranzītpārvadājumu tarifa „KTT-LV/2016” 5.2.punktu periodam no 2016.gada 01.jūlija līdz 2016.gada 31.decembrim noteikta pārvadāšanas maksas mainīgās daļas likme:

-0,000310 EUR/tkm (mīnus 0,000310 eiro par vienu tonnas-kilometru).

Kravu pārvadājumu tarifi

"Latvijai ir vislielākā pieredze no visām Baltijas valstīm konteinervilcienu attīstīšanā, īpaši izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums un attīstīta transporta infrastruktūra,"Šanhajā notiekošajā starptautiskajā konferencē "Railway Business at Transit Speed" norādīja VAS "Latviajs dzelzceļš" (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Šanhajā notiekošās izstādes "Transport Logistic China" ietvaros pirmo reizi norisinās starptautiska konference "Railway Business at Transit Speed". Konferences mērķis ir dzelzceļa transporta pozicionēšana kā ātrākais, ērtākais un lētākais transporta veids nogādājot preces no Āzijas uz Eiropu un otrādi. 

Konferences ietvaros tika diskutēts par dzelzceļa lomu kravu transportēšanā. E.Bērziņš, salīdzinot kravu pārvadājumus pa dzelzceļu un jūras ceļu, sacīja, ka kravas no Ķīnas austrumiem līdz Eiropai var nogādāt ievērojami ātrāk, proti, 14 dienās pa dzelzceļu, kamēr pa jūru šis pats ceļš ir jāmēro 45 dienās. Tāpat E.Bērziņš akcentēja faktu, ka kravām nonākot Latvijas ostās, tās var tikt nogādātas teju jebkurā Eiropas vietā 48 stundu laikā.

LDz prezidents savā uzrunā atgādināja arī par šogad maijā Rīgā notikušo Ķīnas un 16 Centrālās un Austrumeiropas valstu (16+1) pirmo transporta ministru sanāksmi, kuras laikā tika pieņemta “Rīgas deklarācija”, kam jāveicina integrētu transporta koridoru attīstību starp Ķīnu un Eiropu.

Konference "Railway Business at Transit Speed" pulcē nozares ekspertus no visas Dzelzceļa sistēmas ar sliežu platumu 1520 mm, to vidū arī Krievijas dzelzceļu prezidents Oļegs BELOZEROVS.

Lai uzlabotu nozares pārstāvju izpratni par starptautisko dzelzceļa satiksmes nolīgumu un veicinātu precīzāku tā ieviešanu “Latvijas dzelzceļa” (LDz) autoru kolektīvs radījis līdz šim nebijušu un ļoti nozīmīgu izdevumu visiem 1520mm sliežu platuma dzelzceļiem un saistītajām organizācijām -  skaidrojošu komentāru apkopojumu galvenajam 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa telpu regulējošajam dokumentam.

Šodien, 21.jūnijā notika grāmatas atvēršanas svētki, un tā tiks dāvināta visiem nozares dalībniekiem.

2015. gada 1. jūlijā stājās spēkā apjomīgi  grozījumi Nolīguma par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS) un ar to saistītajos dokumentos. SMGS ir galvenais starptautisko civiltiesību akts,  kurā unificēti starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājuma līguma noslēgšanas un izpildes noteikumi visā Austrumeiropā un daļēji arī Āzijā.

SMGS piemēro 23 valstīs, to skaitā ES dalībvalstis - Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Slovākija un Ungārija.

“Ņemot vērā SMGS nozīmību gan pārvadātājiem, gan dzelzceļa pārvadājumos iesaistītajiem komersantiem, Latvijas dzelzceļš, izmantojot savu pieredzi un teorētiskās iestrādnes,  uzņēmās SMGS  praktisku komentāru sagatavošanu un izdošanu, lai tādā veidā sekmētu moderna, mūsdienu prasībām atbilstoša dzelzceļa kravu  pārvadājumu tiesiskā regulējuma veidošanu un juridiskās domas tālāku attīstību SMGS piemērošanas reģionā,” lepns par kolēģu paveikto ir VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

SMGS praktiskais komentārs būs noderīgs valstu dzelzceļiem, kravu nosūtītājiem un saņēmējiem, privātiem pārvadātājiem, vagonu operatoriem, ekspeditoriem, dzelzceļa infrastruktūru pārvaldītājiem, kā arī citiem, kuriem SMGS teksts ir nepieciešams ikdienas darbam. Komentārs noderēs arī citu transporta veidu pārstāvjiem, praktizējošiem juristiem, tiesnešiem, muitas iestādēm, akadēmiskiem pētniekiem un studentiem.

Tā kā aktuālajā juridiskajā literatūrā un publiskajos izdevumos gan Latvijā, gan citās dalībvalstīs SMGS un tā mūsdienu piemērošanas jautājumi nav analizēti un komentēti, šī civiltiesiskā akta piemērošanas prakse veidojas dažkārt nekonsekventi un pat stihiski.

“Radot skaidrojošos komentārus šim nolīgumam LDz ne tikai nesis ievērojamu ieguldījumu nolīguma uzlabošanā, bet arī nolīguma dalībvalstu dzelzceļu administrāciju un saistīto uzņēmumu izpratnes palielināšanā par šo nolīgumu. Tas ļaus izvairīties no kļūmēm nolīguma piemērošanā un efektivizēt darba procesu,” uzskata grāmatas līdzautors Uldis Pētersons.

Izdevumā analizēti SMGS jaunās redakcijas piemērošanas praktiskie un teorētiskie aspekti, ar tiem saistītie kravu pārvadājumu noteikumi, dzelzceļu dienesta instrukcija par SMGS piemērošanu, ar starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem saistītie Latvijas Republikas un citu valstu tiesību akti, kā arī to piemērošanas prakse.

Komentārs pagaidām izdots krievu valodā, kas ir Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSŽD) darba valoda un arī SMGS  oriģinālvaloda. Tas dara šo izdevumu pieejamu visās OSŽD dalībvalstīs, kuras starptautiskajos dzelzceļa kravas pārvadājumos piemēro SMGS.

Koncerns Latvijas dzelzceļš sastāv no valdošā uzņēmuma VAS "Latvijas dzelzceļš" un piecām meitas sabiedrībām – AS "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA "LDZ CARGO", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA "LDZ infrastruktūra"; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA "LDZ ritošā sastāva serviss", kā arī apsardzes uzņēmuma SIA "LDZ apsardze".

Ministru kabinets šodien nolēma valsts akciju sabiedrības „Latvijas dzelzceļš” (LDz) 2015.gada tīro peļņu 2 067 190 eiro apmērā novirzīt jau uzsākto un plānoto publiskas lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai.

LDz pamatdarbības rezultātu būtiski ietekmē kravu pārvadājumu apjomu svārstības, jo ieņēmumu apmērs – maksājumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu - ir tieši proporcionāli vilcienu nobraukumiem. Uzņēmums darbojas starptautiskas konkurences apstākļos, un naudas plūsma ir atkarīga no tranzītkravu pārvadājumu apjoma. Šobrīd, samazinoties tranzītkravu pārvadājumu apjomiem, strauji samazinās  arī resursi investīcijām.

Lai VAS „Latvijas dzelzceļš”  varētu sekmīgi turpināt saimniecisko darbību un piesaistīt nepieciešamo finansējumu ES projektu realizēšanai, nepieciešams  nopelnītos finanšu līdzekļus ieguldīt VAS „Latvijas dzelzceļš” investīciju plānu nodrošināšanā.

Valdības sēdē satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsvēra:  „Uzskatu, ka pašreizējā situācijā valstij dividendēs izmaksājamo „Latvijas dzelzceļš” peļņas daļu jāatstāj uzņēmuma rīcībā, jo, ņemot vērā kravu apgrozījuma krituma riskus, ir nepieciešamība pēc Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanas, kā arī jārealizē citas „Latvijas dzelzceļš” saistītas aktivitātes un projekti.”

“Mēs ļoti novērtējam akcionāra izpratni par situāciju, pieņemot šādu atbildīgu, uz ilgtermiņa attīstību vērstu lēmumu. Uzņēmumam pašreizējā brīdī ir svarīgi turpināt iesāktos investīciju projektus, lai saglabātu Latvijas tranzītkoridora konkurētspēju. Tādēļ esam gandarīti, ka gan Satiksmes ministrija, gan valdība atbalsta uzņēmuma ilgtermiņa attīstību,” pauda VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Noslēdzot 2015. finanšu gadu, VAS „Latvijas dzelzceļš”  aizņēmumi no kredītiestādēm bija 186,3 miljoni eiro , t.sk. īstermiņa daļa 24,8 milj. eiro. Tā rezultātā papildu kredīta finansējuma piesaistīšana no bankām var būt uz mazāk izdevīgiem nosacījumiem vai apgrūtināta, bet pašu kapitāls ir nepietiekams plānoto investīciju realizēšanai. Uzņēmumam, lai sasniegtu uzstādītos mērķus un realizētu plānotos investīciju projektus, ir nepieciešams palielināt pašu kapitālu, kas ir iespējams, neizņemot dividendes un  atstājot peļņu uzņēmuma rīcībā vai akcionāram veicot ieguldījumu pamatkapitālā.

2015.gadā ilgtermiņa projektiem un projektiem ar ES un valsts līdzfinansējumu papildus jau saņemtajiem kredītiem tika piesaistīti vēl kredītlīdzekļi 37,4 miljonu eiro apmērā. 2015.gadā kopā  kapitālieguldījumos  ieguldīti 216,9 miljoni eiro  (t.sk. realizējot projektus ar ES līdzfinansējumu 196,7miljoni eiro,  pārējie projekti 20,3 miljoni eiro).

VAS „Latvijas dzelzceļš” ir viens no lielākajiem Latvijas Republikas nodokļu maksātājiem: 2013.gadā nodokļos samaksāti 73,1 miljoni eiro, 2014.gadā – 73,1 miljoni eiro, bet 2015.gadā – 73,3 miljoni eiro.

Koncerns Latvijas dzelzceļš sastāv no valdošā uzņēmuma VAS Latvijas dzelzceļš un piecām meitas sabiedrībām – AS LatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA LDz Cargo, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz infrastruktūra; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz ritošā sastāva serviss, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA LDz apsardze.

Viesojoties “Latvijas dzelzceļā” (LDz) 29.jūnijā Baltkrievijas vēstniece Marina Dolgopolova apliecināja Baltkrievijas vēlmi sadarboties pārvadājumu apjoma palielināšanā izmantojot LDz infrastruktūru.

Vēstniece norādīja, ka saņemot Latvijas valdības atbalstu dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem Rīgas ostā, kas ļaus stabilāk prognozēt pārvadājumu izmaksas nākotnē, Baltkrievija būs ieinteresēta vēl vairāk nodrošināt pārvadājumus caur Latvijas ostām.

Divas trešdaļas no Baltkrievijas eksportam paredzētajiem naftas produktiem (apmēram 6,6 miljoni tonnu) pagājušajā gadā tika vesti caur Latvijas ostām.

LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš apstiprināja LDz plānus Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu ietvaros veikt dzelzceļa infrastruktūras paplašināšanu un modernizāciju Mangaļos, nodrošinot lielāku caurvedes spēju un ātrāku vagonu apriti pārvadājot Baltkrievijas naftas produktus uz Rīgas ostu. Tāpat E.Bērziņš informēja, ka LDz pašlaik izstrādā līgumu starp dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un valsti, kas ļaus nākotnē nodrošināt paredzamākus un izdevīgākus pārvadājumu tarifus klientiem.

Koncerns Latvijas dzelzceļš sastāv no valdošā uzņēmuma VAS Latvijas dzelzceļš un piecām meitas sabiedrībām – AS LatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA LDZ CARGO, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDZ infrastruktūra; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDZ ritošā sastāva serviss, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA LDZ apsardze.

“Latvijas dzelzceļa” prezidents Edvīns Bērziņš un Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Morozovs 1.jūlijā Minskā parakstīja Nolīgumu par sadarbību vilcienu kustības organizācijas un dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas jomā.

Tikšanās laikā pārrunātas iespējas palielināt dzelzceļa kravu apjomu no Baltkrievijas virzienā uz Latvijas ostām. “Gan mēs, gan Baltkrievijas puse redzam iespējas palielināt Baltkrievijas kravu apjomu izmantojot mūsu dzelzceļa infrastruktūru. Baltkrievijas puse allaž izrādījusi interesi sadarboties ar mums ciešāk, tāpēc kopā strādāsim pie izdevīgāku nosacījumu, tostarp, tarifu priekšlikumu izstrādes, kam jau drīzumā vajadzētu dot labu rezultātu”, par tikšanās rezultātiem pastāstīja E.Bērziņš.

Latvijas un Baltkrievijas dzelzceļi vienojās turpināt sadarbību par savstarpējā dzelzceļa savienojuma elektrifikācijas virzienā Daugavpils-Polocka. Baltkrievijas dzelzceļš jau iepriekš pauda apņemšanos elektrificēt savu infrastruktūras daļu, ja Latvijā tiks veikta dzelzceļa tīkla elektrifikācija.

Koncerns Latvijas dzelzceļš sastāv no valdošā uzņēmuma VAS Latvijas dzelzceļš un piecām meitas sabiedrībām – AS LatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA LDZ CARGO, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDZ infrastruktūra; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDZ ritošā sastāva serviss, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA LDZ 

Ceturtdien, 7.jūlijā, satiksmes ministrs Uldis Augulis kopā ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju apmeklēja Rīgas brīvostu.

Tikšanās laikā puses pārrunāja līdzšinējo Latvijas un Baltkrievijas sadarbību tranzīta un transporta jomā, uzsverot, ka abām valstīm ir potenciāls to būtiski paplašināt, tādējādi veicinot intensīvāku ekonomisko sadarbību.

Vizītes laikā ārlietu ministrs Makejs tika iepazīstināts ar Rīgas brīvostas teritoriju, kā arī ar iespējām tajā attīstīt dažādā veida uzņēmējdarbību.

Satiksmes ministrs Augulis uzsvēra, ka: “Latvijas ostas un Latvijas dzelzceļš aktīvi strādā pie kopēja piedāvājuma  tranzīta jomā, kas veicinās  Baltkrievijas preču plūsmu, izmantojot mūsu transporta koridoru. Bez tam, ir svarīgi turpināt darbu pie pērn aizsāktās trīspusējās Latvijas, Baltkrievijas un Ķīnas sadarbības, kas vērsta uz Ķīnas kravu tranzītu caur mūsu valstīm.”

Puses atzīmēja, ka Latvijas un Baltkrievijas ekspertiem kopā jāstrādā pie izdevīgāku pārvadājumu tarifu priekšlikumu izstrādes, kā arī uzsvēra, ka pastāv priekšnosacījumi konteinervilciena “Zubrs” darbības pilnveidošanai.

Tikšanās piedalījās VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, kurš norādīja: “Latvijas dzelzceļam jau daudzus gadus ir ļoti veiksmīga sadarbība ar Baltkrieviju- Baltkrievijas dzelzceļš ir viens no mūsu lielākajiem partneriem. Ar Baltkrievijas kolēģiem vienojāmies, ka mums ir lieliskas iespējas vēl vairāk attīstīt šo sadarbību, lai palielinātu kravu plūsmu no Baltkrievijas uz mūsu ostām. Plānotā sadarbība dzelzceļu tīklu elektrifikācijā ir viens no būtiskiem soļiem šīs sadarbības attīstīšanā.”

Tikšanās piedalījās Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Mārtiņš Virsis, Satiksmes ministrijas Valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, Satiksmes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis.

Foto no tikšanās ievietotas Satiksmes ministrijas fotovietnē Flickr: https://www.flickr.com/photos/satiksmes_ministrija/albums/72157670646372016

Aivis Freidenfelds

Komunikācijas nodaļas vadītājs

Tālr.: 67028013

E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv